tapšana

11. Marts 2008

01:21

Uzrakstīju Viņam vēstuli un izdzēsu. Nu, nevaru nekādi nojaukt savu dzelzsbetona mūri. Nu, nesanāk līdz galam. Varbūt nemaz nevajag, tas laikam nāktu tikai par sliktu.

22:46

Atļaušos šajā (tajā pašā) sakarā citēt brīnišķīgu Vācieša dzejoli:


***
Rudeņos es turp iet nevaru.
Viņa dzīvo tai ielā,
Ko rudeņos bombardē kastaņi.

Vasarās es turp iet nevaru.

Vasarās iela aizaug
Kā zaļa ala
Un nevar ielīst.

Pavasaros es turp iet nevaru.

Man ir par karstu elpa,
Un zaļās lapiņas
Ir ļoti vārīgas.

Ziemās?
Bet kur tad var aiziet ziemā?

Un vairāk diemžēl nav gadalaiku.
Un es turp iet nevaru.
Nevaru.

23:01

Vispār, ja aizmirstam par visām manām morālajām un fiziskajām kaitēm, kas mani vajā, es varētu teikt, ka bija jauka diena. Nu, tiešām tā jauki, tāpēc ka ir labi aizmirsties tukšā, priecīgā čalošanā pie tējas krūzes, ķert, tvert mirkli un priecāties, ka ne viss un visi uz šīs pasaules ir tik nejēdzīgi sarežģīti. Un labākais ir tas, ka aizgājām no ily, tā arī neatcerējušies, ka rēķins nav samaksāts. Laikam nebiju vienīgā, kurai izdevās aizmirsties. Būs jāaizčāpo un jāsamaksā šonedēļ.
Powered by Sviesta Ciba