01:52
Ir pagājušas četras stundas kopš esmu nomodā. Joprojām neesmu sākusi rakstīt.
02:47
"Ko izcieta sievietes – skaidrā prātā viņus [vīriešus – paskaidrojums mans – J.T.] gaidīdamas mājās, un ko izcieta vīrieši, bieži kara šausmas pārlaižot žvingulī. Kas ir grūtāk – ar polšu ribās skriet par lielgabalu gaļu vai skaidrā prātā vākt ievainotos."
/Mājas Viesis, intervija ar N. Ikstenu/
10:37
Visvairāk man sevī nepatīk gribasspēka un atbildības sajūtas trūkums. Iespējams, ka nespēja piespiest sevi darīt nevēlamo, bet vajadzīgo, radusies tāpēc, ka es kā vienīgais bērns biju un palikšu vecāku lutekle, vienīgais prieks un acuraugs. Nekad man nelika mazgāt traukus vai kārtot lelles, nekad man nebija vajadzības piespiest sevi darīt to, ko nevēlos. Varbūt tāpēc man tik grūti iet ar to pienākumu pildīšanu. Man taču šobrīd jābūt skolā.
12:07
Nesaprotu, nafig es šodien neesmu skolā.
13:21
Tomsōnu Justīne tagad ņems, savāksies un rakstīs ZPD. Vsjo, jāķeras pie disciplīnas, apsolu, ka neatļaušos vairs bastot skolu.
14:50
nuvyto laurai, užteks svajoti,
šiandien vel iš naujo reikia kovoti
Kad manī mostas mans lietuviskais, iedvesmotais, optimistiskais Es, tad vienmēr, vienmēr es smaidu.
21:59
Neskatoties uz to, ka kreisajā pusē viss ir neierasti rāms un kluss, ik reiz, kad Tu man blakus ej, ir svētku diena. Mēs taču dejojām vienu vasaru un pēc tam, pēc tam, pēc tam..