19:02
Nezinu, kāpēc tā, bet es savā vecumā, kad teorētiski vajadzētu gāzt podus, ballēties un priecāties, labprātāk izvēlos pavadīt vakaru, lasot un analizējot obligāto literatūru, palēnām rakstot zinātniski pētniecisko un vāļājoties pa gultu. Neesmu izgājusi sabiedrībā kopš Jaungada nakts un pagaidām nav bijusi vēlme to darīt. Varbūt ar mani kaut kas nav kārtībā?Jokaini. Atceros, ka četrpadsmit gadu vecumā plēsos, raudāju un škandalējos ar vecākiem, cenzdamās panākt, lai viņi man uzticas un ļauj vazāties apkārt arī nakts laikā (paldies Dievam, ka toreiz nepanācu savu), bet tagad, kad, šķiet, varu doties kurp vien vēlos, man pat nav tādas vēlmes. Taisnību sakot, iedomājoties par alkoholu nesamērīgos daudzumos un dzērušiem vīrišķiem, man sametas nelabi. Ja gribu, tad gribu pa mierīgo - bez liela trokšņa, bez liekas publikas, bez liekām jēlībām - starp savējiem.
Paldies, tas būtu viss, ko gribēju teikt par savu šķībo, greizo, nepareizo sabiedrisko dzīvi.