tapšana

6. Janvāris 2008

00:53

Viss, mīļie, es dodos rakstīt zinātniski pētniecisko. Tā tīri sevis labad, lai pirmdien nav jāslapstās, cenšoties neuzskriet V. k-dzei, un lai nav kauns par to, ka Justīne atkal neko nav izdarījusi. Secināju, ka tieši kauns un neērtības sajūta, kas rodas, atzīstoties tajā, ka nekas nav izdarīts, ir tās lietas, kas virza mani uz priekšu un liek reizēm saņemties un pacelt pakaļu no gultas, lai kaut ko darītu savas izglītības labā.
Protams, šī parādība nav vērojama visos mācību priekšmetos. Vien tajos, kuru pasniedzēji spējuši manī iedvest cieņu, kā cilvēciskas būtnes, t.i. - S. k-dze, kas ir izcila literatūras pasniedzēja, un V. k-dze, kas piekritusi krāmēties ar tādu mazkustīgu, taču uzņēmīgu slinķi, kā es. Vienkārši šķiet, ka šīm k-dzēm ir izdevies manī uzburt ilūziju, ka viņas mazdrusciņ, kaut mazdrusciņ, tic tam, ka varu nokārtot eksāmenu labi un ļoti labi un uzrakstīt zpd ļoti labi un teicami, un tāpēc es zinu, ka jūtīšos slikti, neattaisnojot viņu cerības un neattaisnojot savējās, tās, kuras viņām izdevies iedvest manī.

01:36




Skatījos pagājušā gada bildes un uzgāju tās, kur esam pie jūras, kur manas acis slēpj saulesbrilles un mugurā pavasara mētelis. Atceros, ka tad, kad tikko iegādājos minēto mēteli un saulesbrilles, jutos kā Džekija Kenedija. Nezinu, kāpēc tieši viņa, nevis, teiksim, kāda kinozvaigzne. Katrā ziņā - man Dž. Kenedija iepatikās septiņu, astoņu gadu vecumā, kad tētis skatījās kaut kādu dokumentālo filmu par Kenediju ģimeni. Manuprāt, pat bildēs, no viņas staro kas silts, kas ļoti vienkāršs un cilvēcīgs un tas, lai cik dīvaini neizklausītos, padara viņu ļoti neikdienišķu. Cilvēcība un vienkāršība vairs nav ikdiena, vismaz ne vidē, kurā uzturos. Visi ir tik smalki - vieni man aizrāda, ka par daudz pīpēju, citi par to, ka reizēm izvēlos nepiemērotus izteicienus un, patiesībā, man aizrāda pat tad, kad īsti nav ko aizrādīt. Es saprotu - sabiedrība prasa savu un nav manā varā tai liegt pret mani, kā pret sabiedrības locekli, izvirzīt attiecīgās prasības.
Mans Jaungada solījums ir pildīt sabiedrības izvirzītās prasības un atbilst visiem veiksminieka parametriem.

13:05

Visu rīta cēlienu mokos ar domu, ka manās mājās nav sinonīmu vārdnīcas. Es centos atrast vārdu, kas spētu apzīmēt salu. Tādu salu, kad liekas, ka apkārtne skan un sprakšķ aiz aukstuma, man aptrūkās vārdu un tas, savukārt, mani ļoti aizkaitināja.
Tuvākās nedēļas laikā šī lieta jānokārto.
Un vēl viena lieta, kas mani šobrīd kaitina, ir manas primitīvās gramatikas zināšanas. Mani kaitina, ka jāsēž un jādomā kā negudrai, kur jāliek komati un kur domuzīmes. Kaitina, ka joprojām neesmu spējusi apgūt savas valodiņas smalkumus.
Powered by Sviesta Ciba