saint:
Kad atlaiž un ļauj nākt tam, kas nāk. Ir citādāk. Viss mainās, bet paliek. Paliek tas, kas tur sanāk. Un tuvāk pienāk. Tik tuvu, ka sevī ienāk. Vēl dziļāk, kā senāk. Spilgtāk, nu, tikai tā, kā tas māk. Un paliek. Pat tad kad nesanāk.

panta_rhei:
Šoreiz kurvis kurvai iedeva kurvīti pašūpāt.

Ar fotoradara šāvienu pierē, un atgādinājumu sev - nebraukt no Carnikavas uz Dobeli caur Jelgavu, aizbraucu uz Andreja dzimšanas dienas atzīmēšanu. Viņš uzcepa divas taisnstūrveida picas, ko pasniedza uz apaļformas metāla paplātes, un sulīgu ābolmaizi. Saraustīti, švaki piestiprināti koncepti burzmā deva vaļā elkoņus. Katram sava iz0nolaidība. Vēroju kristāla iedarbību tiešajā un nelecu iekšā. Trīsciema slavenajā nobraukto stirnu līkumā gandrīz nobraucu stirnu, uguņos izgaismoti baltu un žiglu. Iznira no kreisās nez-no-kurienes uz Ķīšezera pusi, laikam stipri kaltēja, kā man, tikko pēc negaidītā elektrošoka pārbīļu trieciena. Vēl tuvākā atpakaļceļā sanāca padomāt par laikā izšķīdušu nāvi. Citādāka sestdiena pirms citādākas svētdienas.

Arvien vairāk jūtos iemācījies iepazīties ar cilvēkiem, (pieslāpēt savu kaķa dabu un turēt robežās situācijas vienkāršību?) paņemt ar vieglumu reakcijas, mazāk maldīties.

Kazahstānas Džeina šūpolēs.

saint:
Psihopātiskas iezīmes.
Mazliet līmes.
Momenta.
No iepriekšējās dzīves.
Neturas tās konstrukcijas kopā.
Jeb nav turējušās.
Nekad.
Saprast.
Pieņemt.
Tad.
Jeb nepieņemt.
Lauzt kopā dzīvi.
Arī tad, kaut kur tikt?
Droši vien.
Šeit.
Nepalikt.
Uz iekšu, sevi satikt.
Bail.. Tik tālu tikt.
Un salikt.

panta_rhei:

Vakar atkal tiku paknābāts, apšaubīts, tad atkal iešāvu pāris stundu bezmiegā, savu nerimstošo domu klaigās. Šorīt vairāk kā citus rītus sauc Vitamīns. Pagaidām iekšā nenāk, bet klauvē jau jēlos kauliņus. Nē, es jau māku arī tikai ieskatīties acīs, nodot siltus sveicienus, izpalīdzēt sajust jēgu un tad vainot viņā savas uzpampušās locītavas. Sadzirdējis Sanda piedzīvojumu par zefīru, gan jau. Rytm šorīt dīvaini uzvedas - 2x uz pāris sekundes simtdaļām ieslēdzās, kad ir atvienots no strāvas (vakarvakara feedbacka atraugas?), paldies viņam par pārsteigumu. Šodien esmu zaļš, bet bez brūnā, iekārts kokā, ar naglām pa dzīslām svilinu savu sveču gaismu. [pirmais ūdens malks]. Esmu ofisa darbinieks, kurš divus gadus nav bijis ofisā. Nav droši, kā SC vientes info.

panta_rhei:

Katra Viada man ir Davai Vaida. Katrs Elvi - Live Veil Evil Vile. Langa - nagla.

Sākumā vilka, tagad jau baro. Gadiem uzkrātās un ignorētās augusta depresijas dur tur, kur tās iepriekš kopīgā čurtecītē trēsāja cietu atturību. UN es to izbaudu pāri baudas spējām! Žņaugt, sist, neņemt vērā, tikai zvērā - reiz bija mani ikdienas pavadoņi, kuri vēsā un slidenā mierā dzalkstīja vispārpieņemtās morāles sviedros. Jums vienmēr būs īpaša vieta, kaut vai knapā kapā.

Katra tukšā rindkopa ir atvaļinājusies burtstarpe.
Šis izraksts ir normālstāvokļa mēģinājums aprakstīt savu rejas uzpurnī pieredzi. Ja iepriekš (tikk o=dejavu ar 80% ticamību) ret i mē∂zu rakstīt iešāvis grādīgajās frekvencēs, tad šis ir tīrajā, cietajā un iespringušajā, satinies pohujā guļ peļķē bez salmiņa variantā. Pārmaiņas nepieciešamība tuvojas ar ātrumu griķis stundā un tai uz labās rokas ir tetovētās piedurknītes virtenītē miljoniem svastiku ar nepārprotamu ultimate fear of change skatienu pret mani.

Es pārtraucu, jo nevajag. Nevienam neko. Pat būt. Nemiers tāpat izdomās savu brīvību.

saint:
Piesieti akmeņi pie kājām, brīdī, kad tik ļoti gribās uz mājām. Kuru nav, bet varētu būt bijis. Kartona kastē, tramvaja galapunktā. Mazliet auksti. Ūdens sasalst. Vairs netek pār vaigiem lāses. It kā nekad nebūtu lijis. Nāk ziema. Sasalst tas, kas nesadzijis.

saint:
Ar tik pilnu sirdi, kad klusumā savus sirds pukstus dzirdi. Kas atkal skrien par ātru, steidzas. Uz turieni, kur viss kā vienmēr nebeidzami beidzas. Uz sākuma galu. Sapnī apsolītu debess malu. Uz skaidrību tik spilgtu un reizē sāpīgu, kas ļauj apstāties tiem pukstiem ar vienu vienīgu impulsu trāpīgu. Es eju.