| |
|
| 05:18pm 18/06/2014 |
| |
Stundas nomaina dienas, naktis izspēlē 302022 detalizētus scenārijus, kā viņš nomirst. Vienīgās izmaiņas tajos ir mana reakcija. No smiešanās kā delfīnam, kurš mirst, līdz epileptiskai raudāšanai. Tikmēr rūpnīcu dūmi veido mākoņus debesīs. Un pat manas notekcaurules ienīst to reliģijai līdzīgo fanātismu par lepnumu un atriebību. |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 05:46pm 18/06/2014 |
| |
naids manā vēderā izraisa tās pašas sajūtas, kādas mīlestība. pat ja taureņu vietā tajā dūc un kož sirseņi.
paralēli okupējot viņa prātu un vismaigākajā balstiņā čukstot ausī, ka viņš ir vislabākais, ir tik neiespējami iekniebt sev, apslāpēt savu vēlmi izkliegt lietas un ieslēgt savu patiesumu iekšā, nebūtībā. |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 06:05pm 18/06/2014 |
| |
kad būšu pabeigusi kompostrēt viņa nervus un veiksmi, uz tā visa es iesēšu viņā cerību sēklu. jo nelaimē cerība ir dabīgais līdzkomponents. un ir tik viegli noticēt cilvēkam, kurš visvairāk sāpina. viņa laiks izbirs tāpat kā lielīga cilvēka monētas pie kases. |
|
| |
|
Post |
| |
|
|