|
Oct. 21st, 2008|11:10 am |
pirms gulētiešanas esmu sākusi lasīt Keneta Greiema "Vējš vītolos"
Tā bija pirmā manis pašas iegādātā grāmata.
Tiesa gan pirkums notika izspēlētā veikaliņā.
Viendien mamma no darba atnākot azartiski zemāko kafijgaldiņu nokrāva mums ar brāli acīm iemirdzēties liekošām mantām-
cukurgailīšiem, kalev košļenēm, krāsainajiem zīmuļim (lielākoties visas preces bija pa 2, tikai grāmata bija viena )utt. utt
un vienā mirklī iejutās pārdevējas lomā- izlikdamās par absolūti svešu tanti nevis mammu,
un mums vajadzēja paņemt savus maciņus ar saviem iekrājumiem un mācīties pirkt.
skatoties uz mammu, kas pārvētusies nudien par svešu nopietnu tanti- pārdevēju- un man viņai jāsaka- labdien, man lūdzu...
kautrējos kā negudra (brālis jau bija veicis otro pirkumu)un nespēju pārkāpt šo teātra robežu, bet kad beidzot saņēmos (saprotams, ka ne bez pārdevējas palīdzības un uzmundrinājumiem)- skaidrs, ka man arī gribējās vispirms pirkt košļenes vai cukurgailīti, bet es arī gribēju tai svešajai pārdevējai mammas izskatā parādīt, ka neesmu nekāda svilpaste, kas šobrīd viskarstāk sapņo par cukurgailīti, bet gan apzinos grāmatu vērtību- tādēļ ļoti nopietni un kautrīgi klusi palūdzu Keneta Greiema "Vējš vītolos", cukurgailīša iegādi atliekot uz nākamo pirkumu.
P.S. Pirms veikaliņa atvēršanās, paņemot savu maku, es uztaisīju skandālu (brāļa makā ieraudzītās daudzās monētiņas pastiprināja tikai efektu) sviežot pa gaisu savu 3 rubļu banknoti apgalvojot, bet man ir tikai viena naudiņa un man sanāk tikai viena lieta un laidu asaras pa gaisu.
P.S.2. Keneta Greiema "Vējš vītolos" maksāja 70 kapeikas.
P.S.3. Pēc visu lietu ļoti veiksmīgās iztirgošanas svešā pārdevēja mammas izskatā pazuda un mamma atgrieza mūsu maciņos iztērēto naudu. |
|