Šorīt viena kolēģe žēlojās,ka viņai pēdējā laikā ir izteikts nespēks, un teica,ka laikam tāpēc,ka ieturot veģetāru diētu. Es skatos, nē, nu tiešām bāla kā nāve un knapi velkas. Jauka kolēģe bija...:((. Nē, es viņu vēl neapbērēju, bet es nesaprotu, kāpēc cilvēks tā dara sev pāri, jo, kad viņai tīri sportiskas intereses dēļ jautāju, kādu iemeslu dēļ viņa piekopj veģetārismu, tad nebūt nesekoja teksts par to, ka žēl dzīvnieciņus vai vēl kaut kāds pamatojums humānisma vārdā. Pateisībā viņa tā arī nevarēja pateikt, kāpēc. Un kad es prasīju, vai viņai negribas gaļu nekad, viņa saka,ka griboties gan, bet neēdot, un tik garšīgi pastāstīja par brīvdienās tēta cepto gaļu, ka man pat klausoties sagribējas gaļu......
Nu nezinu, es te no Inetas jau pirms kāda laika iemācijos rūpīgi ieklausīties sevī un dot savam organismam precīzi to, ko tas prasa, lai arī cik nesaprātīgas kombinācijas tās nebūtu, jo tas labāk zina, ko tam vajag.
Tāpēc šādu kolēges izrīkošanos ar savu organismu uzskatu par atklātu mazohisma aktu.
Nu es saprastu, ja tas būtu balstīts uz kādiem ētiskiem vai medicīniskiem apsvērumiem, bet nu tā.....
Nu vot pasakiet man, kapec ir taa, ka nekas nenotiek, nekas nenotiek,ikdienas smagaa rutiina, un liekas,ka laiks apstajies, ka Tu, cilveks, jau saac stagneet, un tad pekshnji notikumi saak virziities tik afigenna strauji, ka juuties,kaa vaavere ritenii, bez tam paraleeli notiek tik daudzas monumentaali nozimigas lietas, ka liekas,ka vienkarshi nojuugsies no infromacijas guzmas, no izveles izdarishanas nepiecieshamiibas, no velmes, ka vienmer, but labai pret visiem, but perfektai...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |