Posted on 2022.10.03 at 01:00
Kamēr vīrs cepa tītaru, es rakstīju vēstuli austrālijas māsīcai. Tā bija gara vēstule. Tik gara kā tītars. Tītars tagad dusmīgs. Taisa to tītara tralli. Tik garu kā Austrālija.
Posted on 2022.10.03 at 09:00
Sarunā ar vīru atskārtām, ka protam pareģot nākotni, jo zinām, kuri cilvēki noteikti nekad nebūs mūsu dzīvēs. Tie ir Murejs un Cilvēks Bez Sejas vispirms. Tad pārējie peņa sūkātāji, kuri iedomājas, ka varēs būt mūsu draugi pēc sūdu tonnāžas ieplūdināšanas mūsu vecāku pagalmos.
Posted on 2022.10.03 at 09:50
Uzvilcis nevainības masku, sāk ticēt ka tā paša seja.
Posted on 2022.10.03 at 12:01
Suns nomira, gaidot savu saimnieku alā. Pelēks kā jau līķis, kas nozīmē to, ka jau piedzimstot viņam bija nozīmēts kļūt par līķi. Dažus dzīve nemaz nežēlo. Tam ir domāti tādi zēni, kā detektīvs Embrozs, kurš atradīs vainīgo un, iespējams, izmeklēšanas laikā pat pats noleks no klints.
Posted on 2022.10.03 at 15:51
jaunākais bērns pārbauda pacietību, jau kuro reizi prasoties iekšā ārā, jo mājā silts, bet ārā foršais raganu vējs, var lidot un burties.
Posted on 2022.10.03 at 16:55
Dažreiz es smoku. Varbūt bērnus uztaisīju par agru. Bija dienas, kad varēju aizmukt. Tagad vairs nevaru. Nevaru ne pēkšņi pārcelties uz citu valsti, ne arī drīkstu pat sevi novākt. Lūk, tas ir cietums.