Šodien izdomāja, ka jāveic lielā mājas tīrīšana un atradu (pareizāk atkal ieraudzīju) daudzas piemirstas lietas.. un viena no svarīgākajām bija grāmatu par ģitātu - tiešām laba grāmata, kuru vēl pat neesmu izlasījusi :( Un tad arī nāca apjausma, ka esmu piemirsusi darīt daudzas sev ļoti svarīgas lietas, kā piemēram, mācīties spēlēt ģitāru :( jā, protams, man ir lielisks attaisnojums - nebija laika (nu tik tiešām nebija), bet tomēr... man radās sajūta, ka ir tik daudz lietas, ko sava slinkuma, laika trūkuma vai atlikšanas dēl es neizdaru. Vienmēr tā nolāpītā doma, ka gan jau to varēšu izdarīt vēlāk... nezinu, bet vakar skatījos pa logu un man radās apjausma, ka laiks rit tik ātri un, ka pēc kāda laika (to nemaz nepamanot) es būšu veca un mana dzīve būs pagājusi vienā skriešanā. Mani kaut kā nobiedēja šī doma. Ir tik maz brīži, kad cilvēki pasēž, padomā, saprot un izjūt...