![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
20:51
Atkal tā sajūta, kad gribas rakstīt un rakstīt. Pilnīgi neizskaidrojumi - kapēc un vēl jo noteiktāk pilnīgi bez nekādas jēgas, bet vienkārši gribas. Tāpat kā dažbrīd uz sejas parādās neizskaidrojams smaids.. ne no kā, bet tik patiesi...tik patiesi, kā brīžiem parādās asaras... murgaini un bezjēdzīgi, bet patiesi..
Jā, man laikam ir iepaticies (un būtībā jau vienmēr paticis) viss patiesais... lai arī skumjš, nožēlojams, neparasts, nedzaudz vulgārs, bet galvenais, ka īsts.
/no literārā viedokļa, teksts stilistiski nepareizs, bet vai nav vienalga.../