Banaals citaats, bet tomeer tas daudz ko atsauc atminjaa... njaa, un ar savu patiesiibu
Ceļa malā stāvēja nokaltuša koka stumbrs. Naktī tam garām gāja zaglis un nobijās:viņš nodomāja, ka tur stāv policists,kas viņu gaida.Garām gāja iemīlējies jaunietis un viņa sirds priecīgi iepukstējās:viņš domāja, ka tā ir viņa mīļotā.Bērns, kuru nobiedējušas briesmīgas pasakas,sāka raudāt: viņš nodomāja, ka tas ir spoks. Taču visos gadījumos koks bija tikai koks. Mēs redzam pasauli tādu, kādi esam paši.
citāts ņemts no mākslas projekta "Durvis?!..."