Man ljoti nepatiik teatraali (samaaksloti, uzspiileeti) cilveeki! Nespeeju tos iztureet!
Dazbriid rodas taada neizskaidrojama veelme ko uzrakstiit vai pateikt, bet liekas, ka veeljoptojaam neesmu speejusi atrast iistos vaardus. Varbuut nav arii iistaa doma, ka vajadzeetu izteikt, bet ir tikai sajuutas, emocijas jeb kaa pliekani pateikt "dveeseles staavoklis". Ir daudz domas, ka lido pa galvu - daudz meerki, daudz nepiepildiitu parsiibu, daudz... laikam par daudz visa kaa. Un veeljoprojaam neesmu nekur tikusi.. sodien atkal tik ljoti sagribeejaas aizbraukt uz Islandi - tur ir veejs - speeciigs, auksts veejs. Nezinu, kas man taa par apseestiibu ar veeju, galu galaa, esmu paaraak saliiga utt.,bet veejs it kaa nomierina, izpuss no tevis visu. Vienu reizi viens cilveeks staastiija par maaju kaadu vinjs gribeetu - vairs gan neatceros preciizu vietu, bet taa bija veejaina vieta, un laikam kaut kur, kur bija auksts... Jaa, ja vinjam buuta taada maaja tad labpraat vinju uz paaris dienaam izmestu no turienes un maaju okopeetu :) (saubos gan, ka vinjs atljautu, bet nu pie okopeesanas jau neviens neprasu - suutiitu vinju trimdaa) :)
Atcereejos, ka vienu gadu bija taada veetraina vasara - daudz speeciigu peerkonu un stipra veeja. Man patika (jaa, neesmu baidiijusies es no peerkona beerniibaa). Pa lauku istabas logu var redzeet taadas lielas garas apses, un vetras laikaa tas bija noliekusaas pa 45 graadiem - skaisti!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |