| Jun. 22nd, 2009 @ 09:04 pm (no subject) |
|---|
Tgd ir tik milzīga tukšuma sajūta..tāds kā milzīgs tukšums...mazliet sāpīgi, bēdīgi un skumīgi...gribās atgriest laiku atpakaļ..izdzīvot to visu vēlreiz, bet tā novērtējot to visu vēl vairāk..tas viss bija tik mīļi...tā kā nekad nebiju iedomājusies kā var notikt.. :)
izlaidums: notikums, kas pieliek punktu skolas dzīvei...stāvot tur pie mikrafona un sakot savu sakāmo es mirklīti iedomājos, ka tas viss ir pavisam pēdējo reizi..tā neaptverami..sēžot uz skatuves starp labākajām klasesbiedrenēm...man palika tik skumji..iekšā kāds kliedza, ka vēl nē..vēl nevajag tam beigties..ļaujiet vēl mazliet...Kad dzirdēju vārdus: Laine Kupča un saņemot ziedus ieraudzīju tēta un mammas seju, man tik ļoti ļoti gribējās raudāt, gribējās, lai viss ir tik skaisti vienmēr..
Daļa, kas bija starp oficiālo un pirti arī man daudz ko parādīja..sēdējo pie rakstāmgalda un rakstīju vēstules 3 saviem klases svarīgajiem cilvēkiem...katram rakstot es nobridināju asaras...es vnk nespēju uzrasktīt, ko gribēju pateikt, bet pateicu, kā uzskatīju par pareizu..Pēc tam pie dīķi sēžot ar radiem un spēlējot kriketu, vai ēdot, runājot un smejoties, man viss iekšā dejoja aiz prieka :)Tajā brīdī iedomājos arī par vēstulēm un prātā nāca tiekumi, kuri spētu pateikt pareizāk savu domu, bet aploksnes jau bija ciet..
Pirts...viss bija ideāli..vai arī alkohols darīja savu? Bet nē..visas tās sajūtas...visi cilvēki..tas bija tik jauki..Neredzēju nevienu gruzīgu, dusmīgu vai bedīgu seju..visi bija priecīgi, varbūt mazliet mazliet skumīgi, bet iespējams laimīgi..vismaz es..piepildījās viss kā vēlējos..pat vēl labāk..arī banālais vidosskolas stāsts, ko varēšu stāstīt saviem bērniem un novēlēt tādu citām :)
Un pat nepagulējusi stundiņu devos ar sieveli un Annu uz Drustiem ielīgot jāņus..iespējams pasākumu gaidīju savādāku, vai arī mans miega trūkums pie vainas, bet jau pāri 12mitiem ar sieviņu salstot mēģinājām čučēt teltī..Nākamā diena jeb šodiena arī bija jauka, bet miegaina..vējdzirnava, mazais pikniks un milzīgā trepju kāpšana palīdzēja man pierādīt, ka spēju kko darīt arī negulējusi kā vēlos :D
Bet nu..atbraucot mājās..uzzinot visādus jaunumus, dzīvotjot bez idejām, ko darīt rīt, mazliet skumīgu prātu sēžu dīvānā un gribu atgriest visu atpakaļ..vēlreiz..vēlreiz VISU un vēl vairāk no sirds :)
Paldies.. |
