cilvēks

Iedomājos - kā būtu, ja būtu.
Nav pirmā reiza, kad domāju - un ja es būtu džeks? Kā tad būtu? Šobrīd tieši iedomājos par to, kuras gan manas īpašības man piemīt kā cilvēkam un kuras tieši kā meitenei. Piemēram, visticamāk man joprojām piemistu tā zinātkāre. Droši vien arī haotiskums. Iespējams centība. Un spītība? Varbūt es esmu tik spītīga tāpēc, ka pārsvarā jākonkurē ar puišiem? Varbūt arī ne. Visticamāk nevajadzīga uztraukšanās par viskaut ko un pārlieka sīkumainība tomēr pārsvarā ir meiteņu īpašība. Šī man kā puisim varētu nepiemist. Kaut gan, zinu arī ļoti stresainus un sīkumainus puišus (vismaz vienu noteikti).
Svarīgs jautājums. Vai es būtu turpat, kur esmu tagad? Vai es darītu to pašu. Visticamāk, pat kaut kādas nelielas izmaiņas manā dzīvē būtu mani novedušas kur pavisam citur. Bet varbūt apvedušas nedaudz apkārt uz šo pašu vietu... Ne gluži nejaušība visu ir noteikusi, kaut kāda likumsakarība ir, bet cik tā būtiska?
Te jau sākas jautājums par likteni un dzīves jēgu... Gluži tādas ir tās pavasarīgās pārdomas.