Iedvesmojoties · no · brīnišķā

Tā ir, cilvēks pierod pie visa kā, pārāk pierod, tā, ka viss sāk likties pavisam pašsaprotami. Bet nebūs visu laiku blakus kāds, arī tam kādam vienreiz apniks būt ignorētam vai pat nedaudz atgrūstam..viņš aizies tur, kur viņu gaidīs un domās par viņu, nevis par kādu citu, kurš nav sasniedzams...

Njā, tā ir, viņš man ir blakus, visu laiku blakus, katru dienu, tur pat vien acu priekšā, taču ir tāda sajūta, it kā viņš atrastos simtiem kilometru attālumā no manis, es mēģinu aizsniegt, bet nesanāk, nevar... Tik tuvs, bet tik nesasniedzams... ak, man vajag smadzeņu skalošanu..vajag izbeigt un aizmirst, un tas arī būs jāizdara. Lai nesabojātu vēl kādas iespējas, kas tiek dotas..cerams, ka vēl tiks dotas..
Tā ir sieviešu daba, tur neko nevar padarīt. ;)