Sasodītais laiks, kādēļ tu tik ātri skrien?
Tikai pavisam nesen vēl beidzās lielais skolas ārprāts, bet nepaies ne mirklis, kad jau atkal viss sāksies no gala. :/ Jančevska jaunskungs jau aizvakar paspēja pa telefonu man iesmiet ausī:"Zini ko, pēc nedēļas skola, hahāā!" *fonā ļaunie smiekliņi* :D
Mjā, tikai šoreiz viss ārprāts būs mazliet citādāks. Pēdējais... Pēdējais 1.septembris, pēdējais 2. septembris un arī pēdējais 15. novembris un arī visi pārējie datumi šo 9 ar pus mēnešu laikā no septembra līdz jūnija vidum būs pēdējie...pēdējais gads, pēdējās dienas, kad es mācīšos Domenē. Tas šķiet NETICAMI! Tāda sajūta, ka es vēl tikai pirms nedēļas iestājos šajā burvīgajā iestādē uz 5. klasi... ai. Tas ir kaut kāds ārprāts! Neteikšu, ka man gribas uz skolu, NEGRIBAS un ļoti negribas, bet, ak cik tā visa pēc tam stipri pietrūks... Bet ko tur padarīt?
Ai, šīs pēdējās brīvās dienas vispār tādas darbīgas. Nav it kā nekādi pasākumi, koncerti, bet atrodas tik daudz skriešanu un visa kā darāma. Lai gan, tagad arī sāk uzrasties pēdējā brīdī arī kaut kas darāms, pēkšņi visiem kaut ko savajagās. Trakums.
Vakar izskraidījos pa centru, nokārtoju visādas papīru/naudas lietas, mazliet padeldēju L.Ģildē klavierēm taustiņus un pabļaustījos ar' bišķīt, tad aizbraucu uz Mellužiem ciemos pie tēta uz t.s. bērnu tikšanās vakaru, kur no 5 viņa bērniem ieradušies bija tieši 2! Bet nu vismaz satiku Evisu pirms viņa sestdien atkal uz gadu aizbrauc uz Ameriku, pasēdējām visi tur, papļāpājām, šašliku ieēdām, odu armijas arī pamatīgi pabarojām (šodien nevaru vien beigt kasīties, visas kājas sakostas), jauki bija. Tā kā Evisai dzīvoklis Imantā, tētis aizrāva mūs līdz turienei, Evisu pie mājām izsvieda, bet mani, protams, līdz Vecmīlgrāvim vest jau gan negribēja. Tā nu nācās čāpot uz tur pat esošo 4. tramčika galapunktu... Domīgs mājupceļš man bija...
Bet vispār liela jēga nemaz nebija braukt mājās, jo šodien pa dienu es tā pat atkal devos uz to pašu vietu pretī 4. galapunktam, pie Līgas ciemos. Laiciņš šodien bija dikti foršs, un tad nu izdomājām abas divas, ka jāaizšauj uz jūriņu. Uz vakarpusi laiks mazliet jau vilka, bet man bija vienalga, es gribēju nopeldēties. Tā nu aizlaidām līdz Bulduriem, pačilojām mazliet tur, Līga sazvanīja Mariju, viņa arī beigu beigās tika pielauzta un atbrauca līdz mums. Dikti sen neredzēts cilvēks, ļoti jauki bija atkal satikt.
Nopeldējāmies visas, ūdens bija kolosāls! Es tagad, kā tās stulbās iesnas un klepus bija piemeties, kādu laiciņu nebiju peldējusies, nu man jau ļoooooti gāja pie sirds. Tik fantastiski laba sajūta bija pēc tam izlienot ārā no ūdens sajust, ka asinis dzīslās tiešām ir un ka viņas tur joņo varenā ātrumā. :D Ļoti laba relaksācija. Žēl vienīgi, ka man tā diezgan ātri bija jādodas prom, kontrole mājās jau brēca nezin cik ilgi, atkal es par ilgu "vazājos apkārt" utt. utjp.
Atpakaļ ceļā devāmies pa Jomeni, un es tikai nespēju beigt brīnīties par to, cik daudz kas tur mainījies. Bet skaisti tur ir. :) Līga ar Mariju vēl iegāja vecajā labajā alus krodziņā pasēdēt, bet es bliezu uz vilcienu. Tā jau naktī atkal mājās. Stacijā vēl Matīsu satiku, parunājāmies. Sapratu, ka man tiešām ļoti, ļoti, ļoti pietrūkst dzīvošanas Jūrmalā. Ahh, ko tik es neatdotu...
Pēdējā laikā vispār ļoti bieži satieku cilvēkus, par kuriem nupat ir runāts vai domāts. Šoreiz arī, pa dienu kaut kādā brīdī pieminējām Matīsu, vakarā satieku Matīsu, pirms kādām dienām Līgai (šoreiz tai, kas Lebeda) stāstīju par Monpeles piedzīvojumiem, pieminēju arī Almani un pēc 10.min., kad biju Līgu uz vilcienu izvadījusi, gandrīz uzskrēju virsū Jančukam.. :D un visādi šitādi līdzīgi gadījieni pēdējā laikā. Tas tā, ne pa tēmai, tā teikt, bet interesanti, ka tik bieži vispār tā notiek.
Current Mood: |
viļņains |
Current Music: |
Morcheeba and Jamala |
