urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiinaLaika mašīnaCienījamie pasažieri, mēs ielidojam 2008. gadāCienījamie pasažieri, mēs ielidojam 2008. gadāsandra.vikmane@gmail.comlaika_mashiina2010-11-28T16:08:07Z2010-11-28T16:08:07Zurn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:35582010-11-28T18:07:002010-11-28T18:07:002010-11-28T16:08:07Z2010-11-28T16:08:07ZVispār, dzīve sāk šķist diezgan rožaina, ja neskaita sīkas ķibeles, kuras neatrisninot viss sapisīsies līdz nemaņai, bet kurš gan tagad par to domā?<br />Protams, tā nekad nebūs tāda kā 2 gadus atpakaļ, bet tas iespējams tādēļ, ka arī es, lai cik tas neliktos dīvaini, attīstos līdzi iegūstamajam intelekta līmenim (un ceļoju laikā tikai savās slimajās iedomās).urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:31792010-11-28T18:07:002010-11-28T18:07:002010-11-28T16:07:17Z2010-11-28T16:07:17ZNeticami, bet pārvarot neiedomājamus šķēršļus, laika mašīna ir uzbūvēta un esmu atgriezusies 2008. gadā un dzīvojos tur nu jau piekto dienu.urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:26702010-08-19T10:47:002010-08-19T10:47:002010-08-19T07:47:54Z2010-08-19T07:47:54ZSūds, iekšas dreb. Bet vēl jau nekas nav sācies!...urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:21972010-08-18T17:39:002010-08-18T17:39:002010-08-18T14:45:22Z2010-08-18T14:45:22ZIeslēdzu telefonu piespiedu kārtā. Saņēmu divas garlaicīgas īsziņas, vienu galīgi nenozīmīgu, otru par seksu.<br />Labums ir tāds, ka telefons tik un tā drīz izslēgsies, jo esmu mistiski pazaudējusi lādētāju (varbūt tā ir kāda zīme?). Lai sevi mierinātu/attaisnotu, varu teikt, ka jūtos labi un domāju par to, ko darīšu, kad atsāksies studijas (gluži kā 2008.). Lai gan brīžiem mani pārņem tādas dīvainas sajūtas.urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:20212010-08-16T23:17:002010-08-16T23:17:002010-08-16T20:23:38Z2010-08-16T20:23:38ZViss risinājās jauki līdz gulēt iešanas brīdim. Šajās dienās mani nebūt nesajūsmina uzmācīgie ikvakara "Arlabunakti, saldu dusu.". Patiesībā, tas mani diezgan krietni izsit no sliedēm. Kad Tu, nelaimīgais, esi nonācis pie kaut kāda secinājuma, lai arī ne pie tā nevistīkamākā (vismaz vienai no iesaistītajām pusēm), tad še Tev - kārtējais saldi lipīgais teksitņš, kas satricina visu, kas pirms tam uzbūvēts. Nu, līdzjūtība nav pārlieku laba īpašība, nav!...<br /><br />Vispār, pārāk vēlu ierados mājās, pie tam pēc aliņa un smēķiem smirdoša, nebija vēlmes doties parunāties ar mammu. Bet šķiet, ka viņai varētu būt kāda zelta doma/padoms.urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:12922010-08-16T18:59:002010-08-16T18:59:002010-08-18T14:53:31Z2010-08-18T14:53:31ZĪsziņu terors ir tiešām neciešams spīdzināšanas veids. Ja Tu esi izslēdzis telefonu, tad to ieslēdzot, nākas tās visas saņemt uzreiz, pie tam, apmēram 50% to satura būs pārmetumi par izslēgto mobilo tālruni. Ja Tu tomēr esi sasniedzams, tad nākas saskarties gar garu, mokošu ziņu straumi, kuru saturs kļūst arvien bezjēdzīgāks un kaintinošāks tieši proporcionāli laikam, ko Tu izturi neatbildot uz stulbajiem izmisuma tekstiem. Es, protams, apzinos savu ļaunumu, bet arī mani ir noteikta letālā deva stulbuma dienā.urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:12322010-08-16T18:59:002010-08-16T18:59:002010-08-16T15:59:19Z2010-08-16T15:59:19ZBriesmīga diena.<br />Arvien vairāk es saprotu, ka biju iemīlējusies cilvēkā nevis vīrietī (un tas nav tas, ko man gribas).urn:lj:klab.lv:atom1:laika_mashiina:4382010-08-15T22:35:002010-08-15T22:35:002010-08-15T19:39:07Z2010-08-15T19:39:07ZDzīvokļu mīnuss ir tas, ka pabūt vienam īsti nesanāk. Īpaši, ja atbraukuši ciemā radi. Nevar ne stūrīti atrast, kur ielīst un pabimbot telefona klausulē par brūkošajām attiecībām un par to kā gribas laika mašīnu, lai tagad viss būtu citādāk.