Šodien būs klāt mans mazais, sarkanais foto-aparātiņš! :)
Un tā bērna manta bildē man izskatījās krietni lielāka....
Un vakar svinējām kolēģim 25 gadu jubileju. Un mazliet apreibu, beidzu ar tikai-kolu, "pa ceļam" uz mājām nosēdējām kādu stundu parkā ar vēl vienu kolēģi. Skaitījās, ka runājam par dzīvi. Tā arī godīgi sēdējām, runājām, smēķējām un abiem bija vēlme. Un es domāju - "nē, muļķības nedarīšu" :)
Kad sapratu, ka esmu pāsalusi (pat ar visu viņa aizdoto žaketi), cēlos un zīlēju virzienu pieturai. Saderējām, es it kā zaudēju (lai gan nu jau man šķiet, ka teicu pareizi)... katrā gadījumā - nākamnedēļ paredzēts kino gājiens ar kolēgu.
Nu nez, vai tā vajag. Vai tā ATKAL vajag...
Nu jā, viņš mani pavadīja līdz pat mājai, tā teikt. Un nezitika arī bez atvadu bučas.
Nu nez, vai tā vajadzēja, bet bija patīkami :)
Un viņš vienkārši aizbēga. Laikam baidījās, ka ļaus vaļu jūtām... vismaz tā izskatījās.
Šodien nesūtu ziņu, nezvanu, nekādi citādi nerakstu. Gaidu.
Un tā bērna manta bildē man izskatījās krietni lielāka....
Un vakar svinējām kolēģim 25 gadu jubileju. Un mazliet apreibu, beidzu ar tikai-kolu, "pa ceļam" uz mājām nosēdējām kādu stundu parkā ar vēl vienu kolēģi. Skaitījās, ka runājam par dzīvi. Tā arī godīgi sēdējām, runājām, smēķējām un abiem bija vēlme. Un es domāju - "nē, muļķības nedarīšu" :)
Kad sapratu, ka esmu pāsalusi (pat ar visu viņa aizdoto žaketi), cēlos un zīlēju virzienu pieturai. Saderējām, es it kā zaudēju (lai gan nu jau man šķiet, ka teicu pareizi)... katrā gadījumā - nākamnedēļ paredzēts kino gājiens ar kolēgu.
Nu nez, vai tā vajag. Vai tā ATKAL vajag...
Nu jā, viņš mani pavadīja līdz pat mājai, tā teikt. Un nezitika arī bez atvadu bučas.
Nu nez, vai tā vajadzēja, bet bija patīkami :)
Un viņš vienkārši aizbēga. Laikam baidījās, ka ļaus vaļu jūtām... vismaz tā izskatījās.
Šodien nesūtu ziņu, nezvanu, nekādi citādi nerakstu. Gaidu.