lago

Miega trūkums. Karstuma dēļ nav iespējams normāli izgulēties...

Vēders jau izveidojies par smuku apaļu bumbiņu! Tagad jau nu toč!:) Nu,katrā ziņā, vairs jau nenoslēpt tik viltīgi un neredzami... Juniors/e sāk aktīvāk parādīt savu esamību. Un man atliek tikai nopriecāties, ka sajūtas palikušas reālākas... ka pagaidām tās ir tikai manas sajūtas!:)

Gribas paklaiņot pa Vecrīgas ielām. Jā, gribētos...

Rīt būs brīvdiena! Piepildījums!!!
---------------------------------------
Viņš teica - "brauksim kopā, jo mēs esam viena ģimene"
Un es sabijos. Jo - jā, mēs būsim, vēl nē, bet drīz... Un tas biedē, jo tas ir jauns satuss, tā ir jauna atbildība, pavisam cita!

Es baidos. Un nezinu vai vajadzētu to pateikt arī viņam!?

Auklējot svešus bērnus ārprātīgi ātrāk gribas savējos!.. Un laiks, kā par spīti mazliet velkoši velkas!

P.S. Tā muša jau kuro reizi pārskrien pār ekrānu. Tai mušai kaut kas te saista!


Atkal ir karsti.

Un jūtu vēderā plīstam burbuļus!!!

Vakar biju tādā sajūsmā!... Es gulēju, skatījos TV un te... mazais brīnums sāka aktīvi rosīties. Es jutu, kā viņš iedunkā mani, kā kustas! Un sajūtas... sajūtas ir vienkārši neaprakstāmas. Tā, it kā tikai tagad atnāktu apjausma par to, ka tas viss ir pa īstam!

Arī pašlaik, sēžot un rakstot, jūtu kā kāds mani maigi no iekšpuses iedunkā. :))))

Ļoti trūkst mana vīrieša. Ļoti gaidu viņu mājās... Šodien kaut kā īpaši viņš vajadzīgs... Kaut tikai tālab, lai sajustu, ka viņš ir blakus, pavisam blakus...

Nevaru sagaidīt, kad spēšu sajust spērienus! Nevaru sagaidīt...
Un arī tālab, lai viņš, uzliekot roku uz mana punča, varētu sajust mazā cilvēciņa kustības. Mūsu mazā cilvēciņa...