lago

Es tik dziļi domāju, kad nācu. Bet nu viss pamazām dziest - es jau to paredzēju.

Nezinu, kāpēc tā esmu pieķērusies pie mājām, ka pat nakts stundā, neskatoties uz neko, soļoju šurp. Varbūt tā ir kāda iekšēja balss? Vai arī vienkārši ilgas pēc mājām?
varbūt iešana mājās ir tikai iemesls, lai paliktu ar sevi divatā. Lai padomātu?
Es domāju, ka tā nav spītība! Tas ir kas cits! Viņas sapratīs! Kādu dienu noteikti!

Iedomājos arī par cilvēkiem.
Vai slavenie, pazīstamie cilvēki tiešām ir skaistāki nekā tie, kas nav slaveni un atpazīstami? Lai arī neglīti, tie tomēr ir skaisti, jo ir slaveni? Tas ir kā sindroms.
Vai arī no zāles skats tiešām ir savādāks, nekā no skatuves!

Un es apsolīju vēl divas lietas! Un man palika vēl jaukāk - pašai priekš sevis! Es sākšu izvēlēties! Un ne jau kuru katru! Es izvēlos!

Jā, ir vēls! Un agrs! Reizē!

Un izsalkums... plusā, kā negaidīts bonuss! Dillemma - ēst tagad vai gaidīt rītu???