lago

tā ir tāda dilemma.
ir brīži, kad man gribas otram cilvēkam pateikt, ka vajag kaut ko darīt lietas labā, bet ir neērti.
tai pat laikā, ja man ko tādu pasaka, es par to aizdomājos un varbūt arī kaut ko mainu, ja uzskatu teikto par pamatotu.
viens no piemēriem. bija reiz man draugs, tai pašā vācijā :), kurš vienreiz man prasīja, vai tā blūzīte, kas man mugurā, ir latviešu tautastērpa sastāvdaļa. es sākumā tā kā nedaudz apvainojos, ka viņš kritizē manu apģērbu, jo viņam tā blūze ļoti riebās. bet tad padomāju, ka ir taču forši, ka cilvēki no malas, kuriem rūp, kā tu izskaties un jūties, ka viņi pasaka, kas viņiem nepatīk. lai otrs mainītos.