| lago rakstīja 23. Aprīlis 2004, 21:18 |
Pielīmēju pie sola savu dvēseles ēnu un uzsmaidīju viņai.
Viņa to ir pelnījusi, jo es attīru dvēseli - no viņas... no dvēseles ēnas!
Līdz ar to šis vakars būs vientulīgs. Mierīgs.
Vakara ēnainie lauki...
Mani vēl joprojām fascinē svaigs gaiss... it īpaši pēc lietus!:)))
(
Lasīt komentārus)