lago

Esmu turpat. Tajaa pashaa vietaa, maajaa, dziivee... Un nekas un neviens neizrauj mani no taa visa.

KUr es veelso buut? Duumos, kas no ugunskura celjas tik ceeli un uguniigi?

Mani mati ir uguniigi - paarmainjas, kas bija viens variants no diviem!

Kas es veelos buut? Liesma? Ragana, kas speej lidot uz savasvecaas slotas? Skudra, kurai dziive nav viegla?

Ho ho... Uztrauktie smiekli, kad atkal pazuud dalja sapraata.

TIkai pie Gaujas.... Uzkurinaat uguni un seedeet, veerties liesmaas un ziimeet. To, ko ieraugu duumos... UN tumshajaas naksniigajaas eenaas!

Atkal pazuudu!