lago

Šis rīts sākās ar strīdu. Es atkal iestājos par taisnību, bet pati paliku melna, jo runāju.
Un klusēšana būtu melošana. Klusēšana IR melošana, ja īstenībā ir ko teikt, bet nesaka.
Vai tad, ja ir noteikumi, tie neattiecas uz visiem? Kāpēc ir izņēmumi? Tas nav taisnīgi!
Un es - lielā taisnīguma meklētāja - visu laiku iekuļos ķezās, kas līdzinās šorītam.

Es nedrīkstu viņu vest pie sevis. Es nedrīkstu draugus vest pie sevis. Es nedrīkstu elpot, jo tas traucē.
Bet noteikumi ir jāievēro!

Ak, nē - elpot es drīkstu! Jo tad jau es nebūšu vispār.
Un tā nebūtu labāk - ar mani, kas neelpo?

Tagad man ir jāizvēlas - vai nu pret saviem principiem vai arī klusuciešanas meli! Arī tas ir pret maniem principiem.
Kur taisnībai ir - miera labad?

Miera labad man klusējot jāmelo! Miera labad man klusējot jāzaudē sevi. Miera labad man klusējot jāasiņo.

Esmu ļaunuma sakne! Jo cenšos ievērot to, ka dzīvoju, esmu jauna un mēģinu būt patiesa.

Nē... Par manu sirdi viņa nezina neko! Pilnīgi neko!

Viņa var būtmājas saimniece... Be tviņa nedrīkst un nevar būt mana saimniece!

Esmu brīva! Es vēlos būt brīva! Es cīnos par brīvību!

Kur lai tagad dzīvoju?