lago

Šodien mani aplaimoja ar vārdiem - "es pirmo reizi redzu Tevi nopietnu". Cilvēks nesaprata, ko es darīju (līmēju talonus uz kartona plakāta - pie sienas) un sāka par to ņirgāties. Es skatījos uz viņu un nejutu cieņu. Iespējams, ka viņš arī nē. Lai gan pēc tam attaisnojās ar - labi, labi... Tobrīd es biju ļoti nopietna. Līdz asarām. Līdz izmisumam. Taloni ir svēti!

Mani nesaprot!:)

Minka pīkšķinājās. Domāju, varbūt atnācis. Nē! Nebija.

Tad atcerējos (pēc tam, kad biju jau izdarījusi), ka vakar viņam teicu, ka vairs nesūtīšu ziņas. Iespējams, viņš vēlējās to pārbaudīt.

Maniem vārdiem zūd ticamība!

Un lakstīgala dziedāja man serenādes. Saule karsēja sāpošo galvu.
Kajas mani nesa uz priekšu... Līdz mērķim...
Bet tukšums iekšā cīnās... Ar haosu.

Es esmu liela.