| lago rakstīja 22. Marts 2004, 12:00 |
Mīnu lauks
Es nokritu,
kad vēlējos stipri iet uz priekšu.
Es paklupu
pret cerības ļenganajām rokām,
kas mani mēģināja apskaut.
Bet celties ir grūtāk.
Celties tā,
it kā nekas nebūtu noticis.
Es pakritu uz mīnas,
kas apslēpta gulēja dūņās.
Es sastingu bailēs
par sprādzienu.
Manī...
Līdz atausa manās acīs gaišums,
ka nespēju kļūt lidojoša.
Nespēju kļūt par upuri,
jo es pati esmu mīna.
Un mana sirds ir mīnu lauks...
(
Lasīt komentārus)