| lago rakstīja 18. Marts 2004, 12:11 |
smilkst,
švirkst,
kuļas
smilšu ceļš
zem papēžu liecošā veida;
atrodos zemāk
par putnu,
kas ielido septītajās
no visām pārējām...
debesis!
un ar smaidu,
kas nevēsta labu,
ļaujos tam karuseļa kliedzienam,
kas mani padara
vienkārši traku.
meloņu sula.
ir kulta dzira.
kas nespēj atstāt
kaut uz brīdi
mani skaidru.
un es domāju
par to,
ka pasaule ir maza,
jo tajā nav vietas
visiem,
kas vēlas kļūt lepni
par gaisu...
par sauli...
par sevi...
par Tevi...
par mums visiem,
kas nemāk lūgt!
(
Lasīt komentārus)