| lago rakstīja 1. Marts 2004, 10:25 |
Mēneša slieksnis
Šodien pēc ilgāka laika saņēmu ziņu no Holandes. Šad tad iedomājos, kur gan tas cilvēks palicis. Un tik patīkami, ka viņa mani atceras!
Manā kontā ir sestā diena. Lidoju. Vismaz mazliet, jo kakla sāpes velk atkal lejā. Man ir attaisnojums tam, ka neēdu, jo es vienkārši to nevaru izdarīt bez sāpēm.
Piecas dienas tusēju. Dejoju, dzēru, smējos, raudāju, uztraucos, runāju... Piecas dienas! Un līdz ar to tagad pienākusi kārta klusuma periodam. Beidzot jāsāk darīties, jo pēdējie termiņi lēkšo arvien tuvāk. Pēdējais laiks! Neciešu, bet izturēšu.
Mana pasaule pasākusi mani pārmākt. Es visu laiku viņā iegrimstu! Vismaz pēc tā, kā mana istabas biedrene mani uzrunā - atkal iegrimi savā pasaulē!
Dzīvokli bijām skatīties. Bet ir vēl viens piedāvājums. Otrais stāvs un malkas apkure!:)) Mazliet romantiski!
Bet ar visiem šiem dzīvokļiem un mētāšanos sāku nojaust, ka man nepieciešams noparkoties. Vienā vietā un uz ilgāku laiku, lai iegūtu da jebkādu sirdsmieru!
vēlme pēc saldējuma
izkusuša un lieka,
pilošās saprāta drumslas.
lidojošs gars,
pretī sviluma smakai
pretī aukstumam ledainā akā.
dunoša sitiena atbalss,
kas sajūtas sakurina,
un cerībā apslēptie vārdi -
lai tikai sapurina
Beidzot man ir vēlme pēc miera! Un vienas palikšanas!
(
Lasīt komentārus)