lago

Mani shodien paarsteidza. Kaads puisis izlasiija manus darbus un rakstiija, ka vinjsh juta mani, manu skatienu, manu eenu... Diivaini. Diivaini...

Slikto nemaz nav veerts atcereeties, jo tad jaasaprot, ka taa ir bijis par daudz!

Es gribeetu aizbraukt uz vietu, kur lauki ir sniega paarpilni. Kupena aiz kupenas. Iegulties shai baltajaa shuupulii un mirkli shuupoties. Un veidot enjgjeljus sniegaa... Bet taa, lai vinjam nesaap!

Nekad nevajag atgriezties! Ja esi ticis uz priekshu. Jo atgrieshanaas ir izniicinosha!

Bet labas atminjas speecinoshas!