lago

Es sakritos.
kā tā kūka, izņemta no cepeškrāsns,
kas savienojas ar gaisu.
es sakritos,
kamēr palika garoza.
es krītos lai kādam pa spēkam būtu
ar svilpi iepūst dzīvību
manī.
manā garozā.
iepūst elpu.

ūdeņainā garša mutē,
elpas bezgaršība.
nepūt vairs, svilpe,
tu manu mieru padari vāju.
bezspēcīgās gaidās
zvanu traļļus gaidu
gaidu, gaidu, gaidu...

klusums piezogas
manai garozai,
piezogas, lai appēstu
pamazām.
tukšums ieperinās zem garozas;
pamazām, lai pārņemtu
vājo dvēseli.

bet dvēsele bēguļo.
laukos, pilsētās,
sienās un plašumos...
bēguļo līdz ar domu
par to, ka varbūt,
ies - pē - jams
rītdiena atnāks.

gaiša doma.
garozas čokurs.
svilpes elpināšana.