nenoturējos un iegādāju koka foto rāmīti ar āķiem. ar domu, ka pēc tam ilgi domāšu, ka neiegādājos un nožēlošu un ka nākamreiz iešu, nebūs. maldināšana, sevapmāns?
pēc atgadinājuma, ka kaimiņš nav man atdevis parādu, viņš uzjautāja, kāda man bija diena, tad vai ta es neesot strādājusi kaut pusi dienas, tad vai es šodien tik staigāju apkārt un iepirkos? teicu tikai ka fotorāmis un tas viss un tad sekoja komentārs, kurš vairāk likās pie sevis murmulēšana, jo nebija īsti skaidri, bet ja domu sapratu tas bija jautājums "un meloji kādam šodien?" bet protams, ka viņš neatkārtoja vēlreiz, kad lūdzu atkārtot. un protams ka es sapratu pareizi. un protams, lai viņš iet pie svētā Pētera dzert tēju, kasa pakausi un vēl nezin kādi pūpēžmilti. bet tas bija vienkārši unikāls piesitiens visam vakaram. svētā bitīt, kā man nepatīk, ka pārāk lien manā dzīvē un sāk komandēt un uzdot pārāk daudz dumju jautājumu, īpaši, ja man jāatkārtojas vairākas reizes. un vēl, ka pats nevar pār lūpu pārspļaut jautājumu un es esmu vainīga, jo viņam neizstāstīju dienas plānu! nu, kur var būt šitik .. ?? sūdu bumbiņas, iešu uzsmēķēt un lai tik pamēģina kaut ko pateikt, lai papriecājas, ka nepīpēju savā istabā un nesmird viss dzīvoklis. ek ek vabolītes, vabolītes!!!