Janvāris 2014

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba

6. Maijs 2009

tā debesis raud

pat, ja tāds virsraksts jau reiz ir bijis! virsraksti tomēr mēdz atkārtoties.
pat, ja viņi tomēr ir tādi - rezervēti. katram sava pasaule. katrs, kas savādāks ir traks, tā bija? un lai tad ir tas svītrainais zem sarkanā. lai ir tā mana pasaule lielajā, visiem domātajā, kopīgajā.
es taisos aizbraukt. nav ne jausmas, ko nesīs jaunā nedēļa. bet par jaunām jau tagad nav ļauts domāt, vēl šī ir jāpavada. ir uztraukums un ir daudzas domas, un galvenais - tikt lidmašīnā.
Hōspitāļu iela "Vilcene" iedūra tā, ka vēl jopropjām klausos pārsteigta. par to, ka iedūra. un par to, ka vēl ir iekšā. ko Tu vari ieteikt klausīties? šodien iedomājos, ka manā eksistencē pārāk maz mūzikas.
plus - koferī vietas pagātnei nebūs, dienasgrāmatas palūdzu paglabāt māsai, uzticēju. varbūt viņa lasīs, atļāvu. un varbūt, ka viss taps skaidrāks. ir taču tik daudzi mezgli, kuri jāatšķetina. mūsu ģimene nav ideāla un nekad nebūs. ideāla tā ir manā prātā, bet viena es neesmu spējīga uz tādu. es gribu salabot savējo.

tā viņas raud - klusi, bez elsām, kautri pa lāsei nometot.

es satikos, bet viņš negrib palikt tikai draugs. tāda vīrieša daba? bet es gribu tikai draudzēties.

es nezinu, kuri ir tie īstie mani draugi.

jo tā viņa raud - pa lāsei.