lago

saposa galva, saposi pleci, bet tas to tukstosu vai cik km del. lidojums bija daudzmazigs, berns nikojas, mazliet par gadu diena izversas.
vecaki runa, runa... viens saprot, otrs ne... un par otru - tikla parravumu del vai pardzivojumu del, nezinu.
ta nu godigi vai negodigi klusi aizbraucu, atstajot aiz sevis drupacas. Lai atveras par mani vismaz, kad lasis mantas maisina uz izmesanu.
nezinu, kur palikt, ko iesakt, prom nebrauksu, meitu neatstasu. otrs loti pardzivoja manu pirmreizejo lemumu.
mazliet atklimatizesos un saksu jaunas dzives meklejumus.
labak ir, ja gimene ir rokas stiepiena attaluma. kaut ka vieglak sirdi.

uz mani parmetumi iedarbojas tikpat labi ka musai kukainu inde. nu tad - prieka, milie!
ja, man nav ienaidnieku, ja vien neskaita to, kuru redzu spoguli man skatamies tiesi acis. bet tikai tad..
pariti dienas velme mazliet atmest visus rugtumus, vainojumus, smagumus un sabuzinaties jaunai cinai par eksistenci. ka savadak to nosaukt?
knabajiet mani un jus redzesiet, nekas pari nepaliks. nebus vainigaa!