lago

Iespējamības:
1-kārt: drīz pārvākšos uz Rīgu, ja samierināšos ar dažām neērtībām. Piektdien eju skatīties iespējamo dzīves vietu.
2-kārt: pēc Ziemassvētkiem došos prom, lai gan šo es vēl kārtīgi pārdomāšu, baida tas, ka bērns neatpazīs un vai man vispār nepieciešams kaut kur doties, ja nu vienīgi ekskursijā un ciemos;
3-kārt: liela vēlme uzsmēķēt, bet doma, priekš kam, liek apstāties, atmetīšu? slinkumam tomēr ir arī labā puse... vismaz vienā gadījumā! :) kaut gan - labāk uzsmēķēšu, savādāk visu laiku jādīdās!!!

... vakar VIŅŠ zvanīja un teica, ka jau kopā ar CITU un nedēļas nogalē domā doties izbraucienā uz Stoholmu (kur gan bija stoholma tad, kad MĒS bijām kopā?)! Un tai pat laikā, kad VIŅŠ devās pie VIŅAS, VIŅŠ jautāja vai ES tiešām neatgriezīšos un, ka MAN ir laiks līdz 19:00 vēl visu kārtīgi izdomāt!
Būdams kopā ar CITU, VIŅŠ vēlas, lai ES atgriežos, lai gan MANI pilnībā neciena un neieklausās MANĪ... Vai tā ir sava veida dīvainība?

Vakar pasūtīju aktīvo karti. Nezinu gan vai maz vajadzēja, bet vismaz zinu, ka rēķini tiks nomaksāti un ja nu galīgi kas, ir varianti... Jūtos kā no jauna piedzimusi, lai gan vakar tiku iznīcināta pilnībā. Un vēl jautājums "tu maz ko jūti pret mani?".. bet protams, ka vairs neko nejūtu... pats izdarīja kontrol-šāvienu un vēl kaut ko cer. Nu bet, kā lai paskaidro cilvēkam, ka vārdi nogalina ātrāk, straujāk un sāpīgāk?

Atpakaļceļa nav!
Vilciens ir aizgājis!
Laiks ir iztecējis!
..

Varu teikt tikai vienu - VIENA.