lago

...jutos kā tāda ola, kas sasitusies. Es zvanīju savai labākajai draudzenei un raudošā balsī mēģināju paskaidrot, kā jūtos. Un, tikai tāpēc, ka mani mati bija kļuvuši īsāki.
Jā, es pārdzīvoju to, ka man nogrieza matus. Jo, es pati zinu, kā cīnījos, lai tos izaudzētu tik garus, kādi man tie bija pirms friziera apmeklējuma.

Tomēr - rezultāts nav peļams. Esmu ieguvusi citu krāsu un citu frizūru!

Jā, lai cik žēl arī nebūtu, un, lai cik skumji nebūtu, un, lai kā nepārdzīvotu - mati ataugs!

Un tagad izskatos labāk:))))

Ir tikai žegas.. Hik... ik.... hik...

Es tā padomāju un sapratu, ne bez kāda apkārtējā cilvēka palīdzības, ka visu vēl var vērst par labu. Jā, puiši mainīsies, bet es palikšu.
Vienīgais, ja nu tas puisis paliks? Ko tad?

Hik...

Atgādiniet man, ka rīt jāsakārto skapis:)))

A šodien, šodien vēl rakstīt... to, par ko mēs, studenti, skaļi neuzdrīkstamies minēt:)))