Esmu atkal
Vinjsh suuta gaisa buchas, kad eed veelaas vakarinjas (vai ljoti agraas brokastis).
Vinjsh apliek man roku un nonjurd miiljus vaardus, kad kaarteejoreiz saraujos aiz saapeem. Un piedaavaa tableti!
Vinjsh noskuupsta manu pieri.
Vinjsh saka - mashalla (noziimee kaut ko liidziigu - Lai Dievs sargaa (par skaistaam lietaam, labaam lietaam, ko redz, kad redz kaut ko skaistu:)))
No vinja staro miilestiiba.
Varbuut taa ir nojausma par driizo shkjirshanos. Bet veel jau mums ir laiks.
Veel ir!
Un mans ritenis sapliisa.
Pirms riepa izlaida gaisu, taa uzspraaga, radiidama shaavienam liidziigu troksni... Un ritenis bija beigts. Ritenis ir beigts!
Mans Old-ijs ir kaput!:(
Bet... Toties meegjinu pieradinaat vinja riteni:)))
Iiisteniibaa jau ir daudz, daudz, ko izteikt...
Jo vakardiena bija taada juutiiga un emocionaala. Visu dienu viena. Saapes. Filmas. Apelsiinu sula. Nektaari. Pretsaapju tabletes.
Un tad naaca vinjsh. Atgruuzdams durvis.
Un tad es raudaaju. Skatiijaamies filmu. Un es raudaaju. Skatiijaamies filmu.
Un vinjsh jautaaja, bet es nespeeju parunaat.
Un tad es pateicu... Cik ljoti man negribaas braukt prom. Un es raudaaju atkal.
Jaa, vakardiena... emocionaala, sentimentaala, juutiiga... Paarjuutiiga. Bet man vajadzeeja asaraam ljaut ripot. Nespeeju vairs taas satureet.
UN NEKAD. DZIRDI? NEKAD VAIRS NESAKI, NEDOMAA, KA ESI SVESHINIEKS!!! NEKAD!!!