Vél pirms
Uz durviim mani gaidiija atstaats zinjojums. Un man palika tik neizsakaami skumji, ka nesanaaca taa, kaa mees buutu gribeejushi - visi! Vinjai bija jaadodas atpakalj.
Un es skumu, riju asaras, jo neveeleejos buut vaaja un domaaju... Par to, cik diivaini, ka tajaa briidii jutos skumjaak nekaa tad, kad pati devos uz shejieni no Latrvijas un vinja pavadiija uz lidostu. Taa shkjirshanaas nebija tik daudz emociju izraisosha. Varbuut zinaaju - vinja buus tur, kad atgrieziishos! Bet te - atgriezhos un vinja jau prom...
Sheit vinjas vairs nav.
Ja arii pirmajaas divaas dienaas bija diezgan diivaini, ka ir kaads atbraucis... Tad peecaak jau saradu... It kaa vinja nemaz nebuutu bijusi prom. Ka vinja sheit dziivoja ilgi, ilgi...
Nekas - es atgrieziishos! Un vinja buus tur!
Un nemaz nebuut tik traki! Es dzeru shokolaades kapu-chiiino un dzenu prom miegu.
Un viss uzrakstiitais lieka speedeejaa smuljkjiibas!