lago

--------------------------------------------------------------------------------
Ká izklaidígs puteklju mákonis, tu neatnáci. Tu uzliki klusuma segu uz galvas. Varbút, varbút, ka es párpratu. Tev ir aiznjemtíbas slogs.
Bet man bija vélme tevi redzét. Vél reizi, pirms iekrítu ... miegá!Pirms nákoshá diena sper nákamo soli.
Nu nekas, es sevi mierinu, shodien mainísies véja virziens. Lai gan lieliski saprotu, ka tá nebús, jo rítdiena ir svaríga. Un lídz ar to - shodienai nebús ljauts saskarties ar manám ilgám.
Nekas, es sev saku, bús arí citas dienas, kuras spers soli uz priekshu.Labákas!
--------------------------------------------------------------------------------

Es vairs negribu sveshus cilveekus! Kam man sveicinaat sveshiniekus? Un no otras puses - ja nesveicinaashu - buus nepieklaajiigi!

Man ir apnikushi sveshie cilveeki!

Jautaajums paliek atklaats.... Kursh tad taads nav???

Es pati sev meedzu buut svesha!

Un neviens otru nepaziist... Var domaat, ka paziist... Bet tas ir pashapmaans!

Visapkaart vieni vieniigi sveshinieki!

Nevainiigi acis pagriezhas. Nevainiigi - aizmirsu... Nevainiigas asinis uz griidas kaucoshajiem deeljiem... Nevainiigas raudas... Nevainiiga vientuliiba... Nevainiigi vaardi... Nevainiigi...
Viss shkjiet tik nevainiigs. Tikai es juutos pavisam gurkstosha - pilna ar vainu, vainaam... Par to pashu domu, skatienu, vaardiem, vientuliibu, ilgaam.... Par visu, ko vien speeju iedomaaties.

Pat lietus priekshaa esmu vainiiga...

Un es tik ljoti uztraucos. Par visiem... Galvenokaart par visiem. Tiem sveshajiem... Un ne tik ljoti sveshiem... Tuvaakiem.

Kuraa akaa taa meitene iekritusi?

Es jau esmu vainiiga!