lago

Es esmu tikai eena. Juus zinaat, kas taa taada ir? Taa gaishaa, ar mirdzoshajiem spiiguljiem acu vietaa... Kas redz visu, un reizee neko. Kas nespeej buut fizisks kjermenis, jo ir tikai veidojums, gaaze, kas izrieteejusi no kjermenja.

Es esmu shaada veida eena.

Un es nedomaaju. Es centos domaat, kad gaaju paari tiltam. Lai neiekristu, lai nenokristu, lai nepakljuutu zem...
Un es nespeeju piekjerties. Atkal taa pati vecaa kaite. Un tas notiek ar eenaam.

Iespeejams, taam nav dota speeja domaat. Tikai izlikties, ka domaa. Izlikties, ka elpo un redz, staigaa un eed, klausaas un...
Izlikshanaas ir eenu ikdiena. It kaa nekas cits vairs nebuutu palicis.

Bet iisteniibaa - nemaz nav tik traki.

Es esmu taa baalganaa eena ar dzirkstoshajaam zvaigzhnju atblaazmaam... Ar maigo noskanju, kas simulee lietus samitrinaatu miglu, lapas, kuras piesuukushaas putekljainaas dienas domu.
Es esmu taa baalganaa eena, kas paarklaaj. Aizsargaa, rada... Kas noniecina, bojaa... Kas meedz buut vinealdziiga... Bet ir juutiiga.

Un tas viss kopaa ir teaatris!

Jo es esmu tikai eena!

Kura dzer Coca-Cola, miil, sajuut...
Kura ir. Bet kura nebuus! Taapeec nedriikst man piekjerties!

Nedriikstat!

Nekas jau nav pashsaprotams. It iipashi, ja runa iet par eenaam!

Kursh ir laimiigaaks?

Dzeru daudz teeju/kafiju/u.c.shkjidrumu, grauzhu cukura kubinjus un nespeeju sagaidiit, kad beigsies darba diena... Vai vismaz - kad buus pieklaajiigi doties maajaas!