Negaiss
Raustaas elektriiba liidz ar katru zibens gaismas shkjeeli, kas sahkjelj, paarshkjelj debesis un visu apkaart.
Triis dveesele, sirds, visas iekshas katru reizi, kad pilseetas trokshnjus paarshkjelj, sashkjelj peerkona graavienu auri.
Un lietus tam visam uzliek paari savu slapjo roku, lai buutu skaidrs, ka bez vinja nav veerts turpinaat... Ka bez vinja nevar!
Staaveeju zem nojumes pieturaa, gaidiiju savu autobusu un skatiijos, kaa no jumta gaazhas lietus struuklas, kas atsizdamaas pret asfaltu, aptashkjiija manas jaunaas klikatinjas.
Un tad es tikai izstiepu kaklu, lai kaarteejo reizi paarliecinaatos, ka autobuss veel nenaak un ka mans pulkstenis tieshaam ir triis minuutes steidziigs!
Pa celjam uz darbu ieskreeju benziintankaa, lai iegaadaatos pusdienas, kuras neveiklaa kaartaa biju atstaajusi maajaas (bet jaaiegaadaajas bija citas...).
Kaarteeja deva shokolaades un jogurta. Es biju sagatavojusies straadaat un mazliet vainiiga, ka nokaveeju. Kaa attaisnojumu klusi lamaaju lietu un negaisu.
Riita kafija un jaunaas veestules. Sava veida rituaals, lai atzhirgtu peec acu krishanas ciet autobusaa (taa ar mani notiek biezhi - negribot. Nespeeju to kontroleet. It kaa miegam buutu iedaliita signalizaacija un taa saaktu neganti piiksteet tajaa briidii, kad paarkaapju autobusa slieksni.)
Pirmaa kafija ir bauda...
Un tagad... Glaaze jogurta un sakrustotas kaajas zem kreesla. Un domas par to, ko lai shodien sadara. Atkal buus jaaluudz kaads darbs!
Un ceriibas par to, ka laiks ksaidrosies un peecpusdienaa vareeshu doties izbraucienaa ar velosipeedu. Lai iekarotu pretveeju un atminjai saaktu rosiities. Lai meegjinaatu apmaldiities.
Labriit!
Triis dveesele, sirds, visas iekshas katru reizi, kad pilseetas trokshnjus paarshkjelj, sashkjelj peerkona graavienu auri.
Un lietus tam visam uzliek paari savu slapjo roku, lai buutu skaidrs, ka bez vinja nav veerts turpinaat... Ka bez vinja nevar!
Staaveeju zem nojumes pieturaa, gaidiiju savu autobusu un skatiijos, kaa no jumta gaazhas lietus struuklas, kas atsizdamaas pret asfaltu, aptashkjiija manas jaunaas klikatinjas.
Un tad es tikai izstiepu kaklu, lai kaarteejo reizi paarliecinaatos, ka autobuss veel nenaak un ka mans pulkstenis tieshaam ir triis minuutes steidziigs!
Pa celjam uz darbu ieskreeju benziintankaa, lai iegaadaatos pusdienas, kuras neveiklaa kaartaa biju atstaajusi maajaas (bet jaaiegaadaajas bija citas...).
Kaarteeja deva shokolaades un jogurta. Es biju sagatavojusies straadaat un mazliet vainiiga, ka nokaveeju. Kaa attaisnojumu klusi lamaaju lietu un negaisu.
Riita kafija un jaunaas veestules. Sava veida rituaals, lai atzhirgtu peec acu krishanas ciet autobusaa (taa ar mani notiek biezhi - negribot. Nespeeju to kontroleet. It kaa miegam buutu iedaliita signalizaacija un taa saaktu neganti piiksteet tajaa briidii, kad paarkaapju autobusa slieksni.)
Pirmaa kafija ir bauda...
Un tagad... Glaaze jogurta un sakrustotas kaajas zem kreesla. Un domas par to, ko lai shodien sadara. Atkal buus jaaluudz kaads darbs!
Un ceriibas par to, ka laiks ksaidrosies un peecpusdienaa vareeshu doties izbraucienaa ar velosipeedu. Lai iekarotu pretveeju un atminjai saaktu rosiities. Lai meegjinaatu apmaldiities.
Labriit!