lago

Svarīgi ir ieklausīties tajā, kas notiek manī. Es vēl īsti neprotu to darīt, bet jūtu, ka esmu uz pareizās takas. Meklējumi turpinās!

Vakar mēģināju ieskatīties, kas notiek ar manām sāpēm no pagātnes. UN es viņas redzēju. Bet tikai vēroju, neķidāju, neuzdevu jautājumus - tikai vēroju. Un man palika labāk, jo es sapratu, ka šīs sāpes vairs nespēs mani ietekmēt. Vismaz ne tādā mērā, kā pirms neilga laika.

Sāpes barojas no un ar sāpēm!

Šobrīd man sāp - fiziski sāp, bet es sāpēm pasmaidu! Un mazliet vieglāk paliek!

Es domāju. Domāju. Par to, kā nedomāt. Es mēģinu būt tagadnē.
Varbūt no tā, ka vakar enerģija plūda pāri traukam, šodien viņas nav tik daudz?

Varbūt rūpes par veselību nomāc? Visu laiku sajūtu, ka nu ir, ir jāapmeklē tas ārsta onkulis. Tikai nespēju saņemties. Lai neuzzinātu, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.

Es vēlos pieskarties zvaigznēm. Ar vieglu kustību. Ar vēsmu. Ar savu elpu. Vienkārši pieskārties, lai zvaigznes izdedzina manā plaukstā zīmi. Ka esmu svētīta! Ka man tapis piedots!

Šodien, kārtojot matus spogulī un smaidot, ievēroju, ka līnijas ap lūpām, kas parādās smejoties, ir kļuvušas dziļākas. Es domāju, ka rūpju rievas kļūst dziļākas. Bet te... Vai tas nozīmē, ka par daudz smejos? :) Vai arī to, ka turpinu kristies svarā?

Šodien mans noskaņojums ir labs, bet miegains! Drīz iešu atpūsties. Un tas mani nomierina!

Es nokrītu ceļos, lai paceltu sabradāto sniegu. Es esmu dvēsele. Dvēsele nokrīt ceļos!

Kāpēc tik nicīgi jāizsakās par to, ka slikts laiks? Ka stulbs laiks? Laiks nav stulbs. Tas ir tāds, kāds ir! Cilvēki ir stulbi! Nu - un tas jau ir hroniski.

Liekas, ka es šodien peldu. Lidinos. Mazliet virs zemes, bet pietiekami augstu, lai kājas neaizskartu kupenas. Tomēr ar katru minūti ir sajūta, ka kritīšu.
Mana temperatūra kāpj. Un man tas tiešām nepatīk! Varbūt tā ir šodienas sliktā ziņa.

Pārējais - labāks.

Saņemšanās paklupusi aiz sniega lāpstas un tagad vāļājas kupenā. Nespēju saņemties, lai nokārtotu parādus.

Jāatceras, ka saule jau nekur nav zudusi, ka tā ir tur, kur ir. Tas jau nekas, ka debesis klāj mākoņi! Saule tur IR!

Vienkārši uzšķīru Bībeli, pieliku pirkstu un saņēmu atbildi:

es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim. atgriezies pie Manis, jo Es tevi atpestīšu! [Jesajas 44:22]

Ir grūti noturēties. Grūti! Un es zinu, ka būs vēl grūtāk. Esmu vāja savu vājību dēļ!
Es neesmu eņģelis!:( Neesmu. Tas ir pārāk liels gods - man. Pagaidām.

Esmu Sirēna.

Esmu pietiekami spējīga un pacietīga, lai ataudzētu matus!

Man nepieciešams vīrietis! Jāatzīst arī tas!