lago

un tik uzmaniigi it kaa jau zinaatu, ka vinju samiis!

Gaidu, kad redzeeshu mazo krikumu. Mazo briinumu! Uhhh.... Sapnjoju!

Shodien tik gruuti bija piecelties. Laikam jau aukstums telpaa ir paarsniedzis normu. Pilnmeeness tuvojas, kas noziimee... Kur ir mana slota?

Buus jaaiet dziedaat!

Gribu burkaanu! Ar medu! Lai shie abi elementi atrodas man priekshaa uz galda. Lai varu uz vinjiem skatiities.

Driiz notiks mana otraa teksta izlaide! Esmu sajuusmaa!

labriit pasaule, kas manii valda. labdien pasaule, kas valda man apkaart. labvakar es, kas valda pasaulee!

iekuulenjoju dienaa, kaa taurinjsh, izliidis no kuuninjas. aciis sarieshas asaras no taa, ka gaisma ir par spilgtu manai pirmajai reizei ar sauli.

... un visiem palikushajiem taarpiem luudzu aatraak izkuunjoties. jo sheit ir skaisti. lai gan daudz peleeciibas. tomeer mees varam ciiniiites. kaut ar sevi un savaam eenaam.

ko gan es no taa saprotu!

kuram lielajam klusumam lai nozog vientuliibu?

vairs nespeeju piesaukt jauno gadu, kaa ceriibu un soliijumu dievu. tas viss ir tik leets!

mana dzejolju klade atradaas! sveicieni arii vinjai. es tevi juutu

atcereejos, ka redzeeju kaut ko pavisam riebiigu. no saakuma mani mociija bezmiegs. peec tam aukstums. un peec tam murgs.

manupraat tas bija briidinaajums. tagad tikai jaaikozh - par ko. riebiigs, riebiigs sapnis. vai arii -pusnomoda murgs!