lago

Tiešām. Liekas, ka, ja ir semestra beigas, vai vismaz tādas tuvojas, tas nozīmē, ka nu studentus drīkst izdzīt. Kā lai ar to visu tiek galā?

Un vai tiešām tā ir mana vaina? Cik nejauki! Es taču gribu, lai viss būtu vislabākajā kārtībā! Kāpēc man nesanāk?

Vispār - jābeidz pukstēt! Jo ātrāk sākšu kaut ko reāli darīt, jo ātrāk tikšu ēst!!!

Pīpēšana tiešām ir nodarbe, kas ir duma, kaitīga... utt.

Man vienkārši gribas ēst!

Aiz muguras mazliet nomaacosha darboshanaas! Tomeer optimisms nezuud! Tas tachu ir galveinais, vai ne?

Un kur ir barinjsh cilveeku, ar kuriem vareetu kopiigi paskumt par to, ka lielaa dziive ir tieshaam gruuta! Lai gan - man taa veel nemaz nav saakusies! Taa pa iistam!

Iespaids arii no izjukushaam attieciibaam ar cilveeku, kuru deeveeju par draugu!