lago

Staigaaja pa kartsaam peedaam piile maza pilna beedaam nepaveiktie darbi gaida ljaunums skarbi virsuu smaida

Nīsti mani pasaules tumsa apkārt putekļus vel ne par velti tu savu velti visiem dod, bet dzel. Nīsti mani pasaule jaukā, atstāj lepnuma drumslas es Tev esmu nīstamā pļauka bīstamā devējas lomā. Mīli mani pasaules tumsa tikai kā Tu vari mīlēt ar zvaigznēm noklāj ceļu pie kājām mēnesim pavēli spīdēt. Mīli mani pasaule jaukā tikai kā Tu proti mīlēt jūrām liec šķelties, bet nepadoties klintīm liec smaidīt un smiet. Nīstat mani tie, kas mīl un mīlat tie, kas ienīst!