lago

Lielās pārdomas par dzīvi turpinās. Apņēmības turpinās. Nepildīšana turpinās. Saņemšanās turpinās. Dzīve, galu galā turpinās.
Esmu kļuvusi slinka. Vai arī atkarīga... Vēlme rakstīt ik pa brīdim uznāk. Bet tā tas aŗi paliek - izdomāts un nepiefiksēts. Ilgās stundas nosēdētas netā. Cilvēkus gribās!
Vakar atrakstīja bērnības dienu draudzene, viņa rakstīja, cik es skaista esot palikusi. Tā nu sāku domāt - jā, cik gan daudz mainījies, kopš neglītā pīlēna laikiem...

Vai ir slikti, ja mani pielīdzina Puškarjovai?
Draudzene gan teica, ka tas esot bijis domāts kā īpašību kopuma salīdzinājums - naivums, godīgums... Un no otras puses - tomēr manā mīmikā kaut kas no viņas ir!

Tiešām - drīz man apniks katru rītu celties tik agri! Nepacietīgi gaidu atvaļinājumu!