lago

Es tā arī nesaņēmos pazvanīt tur, kur gribēju. Un visbeidzot nolēmu, ka man to nemaz nevajag, ka tā tikai liela naudas tērēšana un galu galā, ka pati tomēr varu tikt galā.

DD iesāku, bet tas ir tāds minimums, ka ar neapbruņotu aci nemaz nevar pamanīt! :) Nekas, vēl ir laiks! Katrā ziņā, sāku domāt, ka varētu sākt ar kodēšanu.

Un jau kopš vakardienas manī ir tā stulbā juša, ka neesmu viņam vajadzīga. Ko gan es gaidīju? Sāpināju cilvēku un tagad uz sitiena vēlos visu atpakaļ!
Bāc, šitāds abloms!!! Nu nekas! Jāsaprot, ka jāizmanto laiks un, ka tiešām nav nekur jāsteidzas!

Un laikam paliekot siltākam un jaukākam - paliek lielākas iespējas kopā ar mazo braukāt apkārt. Vienīgais - pavasara cepures un kurpju jautājums... Es ļoti ceru uz šodienu un prēmiju! :)