lago

Jā, es gribētu savu sapņu namiņu kaut kur nomalē, bet pietiekami tuvu pilsētas centram, lai aizietu iepirkties un pirkumu grozs nesagādātu aiznešanas problēmas. Bet, ne jau šeit. Ne jau šai dzērāju ellē! Nu nē!
Jo ilgāk šeit dzīvo, jo zemāk un dziļāk grimst!

Un man tāda savāda apātija. Tāda savāda dusmu diena (jau otrā pēc kārtas)... Es pat nezinu. arbūt tas tāpēc, ka es saprotu, ka nespēju sev pārkāpt! Pagaidām!

Nu nekas! Es vienkārši zinu,ka būs labāk! Savādāk nemaz nevar būt!

Nospriedu, ka man nepieciešams palutināt mazliet vairāk pašai sevi! Jo sagaidīt, kad kāds lutinās mani tik, cik pašlaik pieprasa mana uzpūtīgi egoistiskā nez-kur-radusies vajadzība, nesagaidīšu.
Un tā - tuvākajā nākotnē izpildāmās lietas...

Ak, jā... Par spīti seno ļaužu mānticībai, pie pirmās izdevības došos pie friziera pēc jauna matu sakārtojuma...

P.S. Mana dūja, kur esi? Kad būsi atpakaļ?

P.S.1. No septembra liela iespējamība, ka dzīvošu atkal tai pat dārgajā i pierastajā, klusajā Valmierā!