Šķiet, es pāršāvu pār strīpu.
Savā veidā es viņam uzbruku un viņš atkal bēg no manis. Viņš neļaujas. Pat kā draugi mēs nespējam rast kopīgu valodu. Pat tad viņš nepieņem manu palīdzību.
Viss, tas arī ir viss!
Vairs nekādu taisnības, labā meklējumu. Vairs nekādu psihologa tēlu! Pietiek! Pietiek! Pietiek!
P.S. Vai ir nepareizi rūpēties par cilvēkiem, kas sirdij tuvi? Vai nepareizi uztraukties par viņiem?
hege vai es rīkojos nepareizi uztraukdamās par VIŅU?