| lago rakstīja 15. Janvāris 2005, 19:39 |
Es līgojos un klanu galvu miega priekšā
Esmu atpakaļ, kur skaitās manas mājas.
Bet, klaviatūra ar cigarešu pelniem. Istaba ož pēc cigarešu dūmiem.
Es piesūcos ar to visu. Un raudāt gribas. Kājas ir cietušas. maizes mājā nav. Tētis nejauki pajokoja.
Es vienkārši gribu raudāt. Jo palika skumji no tā, ka man nav ērtu apavu, lai ilgāk uzturētos tur, kur sirds ir piesaistīta.
Ka izturība tomēr nav pietiekama. Ka laika nekad nepietiek.
Par pārējo - vēlāk.
Jo šobrīd ir tikai iekāre. Mandarīni.
(
Lasīt komentārus)